Jau kuro nedēļu svelme mijas ar lietu un pērkona negaisu.Neierastie laika apstākļi  ļaudis tā nogurdinājuši, ka daždien pilsēta šķiet teju vai izmirusi. Gluži kā  snaudošo princesi stikla kalnā, jelgavniekus augusta sākumā pamodināja ziņa, ka gandrīz vai pašā pilsētas centrā nosēdies melns helikopters. Policijai par to ziņojis kāds zēns.

Laiks, kad pietika ar televizoru, elektrību un kādu stiepli, kas televizora kasti savienoja ar aizkaru stangu, lai savās mājās ik vakaru  neklātienē varētu sasveicināties ar  ziņu diktoriem, un sekot līdz iemīļotu seriālu varoņu dzīvesstāstiem neatgriezeniski ir pagājis.

Maija mēnesis Latvijas kalendārā ir svētku dienām bagāts. Tikko aizvadīta LR Satversmes sasaukšanas diena un darba svētki, izritināts atmiņu kamolītis, kas jaunajai paaudzei stāstīja kā pirms divdesmit gadiem 138 Augstākās padomes deputāti nobalsoja par neatkarības atjaunošanu, kad jau klāt 9.maijs. Šajā dienā atzīmējām Mātes dienu un Eiropas dienu.

Vēl pagājušās nedēļas sākumā teju katrs otrais Latvijas iedzīvotājs kāri tvēra jaunākās ziņas par izmaiņām gaisa telpā, taču tiklīdz pelnu mākoņi bija Eiropas debesis pametuši,iedzīvotāju prātus pārņēma Lielā talka. Uz to aicināja reklāmas rullīši TV ekrānos, mudināja iestāžu vadītāji, par to runāja interneta forumos.

Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos, astoņdesmitajos gados gan lauku, gan pilsētciematos gluži kā sēnes pēc lietus izauga daudzdzīvokļu mājas. Karstais un aukstais ūdens bija dabonams visu diennakti, atlika vien atgriezt krānu.Tikpat vienkārši darba cilvēkam pēc garās darba dienas  bija arī nomazgāties. Protams, arī uz «sirdsmājiņu» vairs nebija jāskrien cauri visam pagalmam. Dzīve …

Vēl tā pa īstam nav aizplūdis pavasaru palu ūdens, kad atkal, gluži kā bieza cepure pie debesīm, sauli aizklājuši lietus mākoņi, un pārplūdušās upes un laukus papildina krietna slapjuma deva. Tikpat netīkama kā  aukstā ūdens šalts, ir arī  Dobeles novada deputātu attieksme pret nevalstisko sektoru.

Zilo ezeru zeme – tāds bija pirmais iespaids pirmdienas rītā izbraucot dažus kilometrus aiz Jelgavas pilsētas Dobeles virzienā. Jelgavas pievārtē, pie pārplūdušā Svētes tilta, roku jau iemēģināja kāds nepacietīgs makšķernieks. Nostājies uz sauszemes viņš cerēja, ka applūdušajās pļavās būs varens loms.