Laiks, kad pietika ar televizoru, elektrību un kādu stiepli, kas televizora kasti savienoja ar aizkaru stangu, lai savās mājās ik vakaru  neklātienē varētu sasveicināties ar  ziņu diktoriem, un sekot līdz iemīļotu seriālu varoņu dzīvesstāstiem neatgriezeniski ir pagājis.

Tagad pat tie, kuri nekad nav bijuši draugos ar dažādām tehniskām lietām zin, kas ir virszemes TV, dekoders un «īstas» antenas. Un tā vien šķiet, ja tiktu veidots gada biežāk lietoto vārdu TOP-10, virszemes televīzija šeit noteikti ieņemtu godalgotās vietas. Tikai lielai daļai Latvijas iedzīvotāju šie vārdi noteikti neizraisa pozitīvas emocijas.

No 1. jūnija nacionālās apraides kanāliem analogais signāls atslēgts visā Latvijas teritorijā. Kāds noteikti teiks – lieliski, sekojam līdzi jaunākajām tehnoloģijām,

uzlabojas attēla kvalitāte un minēs vēl citas iespējas. Lai nu paliek šoreiz Lattelecom monpoltiesības un iepirkumi, kas vienkāršos ļaudis interesē diezgan maz. Toties viņus interesē kādus brīnumus atkal izdomājušas «100 gudrās galvas», un ar kādām pārmaiņām atkal jārēķinās rīt, tikai uzzināt to vairs nevarēs daudzi jo daudzi. Nemaz jau nerunājot par to, ka līdz šim televizors, kas rādīja vismaz divas TV programmas bija teju vai katrā vasarnīcā.

Tagad arī izbraucot nepilnus 100 kilometrus ārpus galvaspilsētas mūriem, divdesmitā gadsimta lielākais sasniegums – televīzija, ir kļuvusi par luksuss mantu. Brīžiem tā vien šķiet, ka televīzijas pārraižu skatīšanās būs reta izprieca, kam ļaudis īpaši gatavosies, gluži kā pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, kad visā valstī bija vien daži televizori.

Atšķirība vien tā, ka toreiz brīnumaparātu kļuva aizvien vairāk, bet tagad pilnīgi pretēji. Arī tie, kuri, liekot santīmu pie santīma, sakrājuši nevien latu, bet, pēc lauku ļaužu saprašanas, veselu bagātību – 40 latus, nevar būt droši, ka turpmāk par visu būs informēti. Pretēji reklāmās solītajam, melnā kaste spītīgi rāda tikai krāsainus klucīšus. Dažkārt palaimējas mazliet vairāk, un saulainā laikā bilde ir, bet tiklīdz pār debess jumu savelkas melnie lietus mākoņi atliek vien lūkoties daudzkrāsainos klucīšos un ļaut vaļu fantāzijai.

Taču kā zināms nav ļaunuma bez labuma.Varbūt tieši jauno tehnoloģiju trūkums un nepilnības izglābs Latviju no demogrāfiskās krīzes, un pēc gadiem desmit, no jauna varēs atvērt aizslēgto skolu durvis, bet tie, kuri šī jautājuma risināšanā vairs nekādi nevar līdzēt, varēs atkal apgūt seno stāstnieku prasmi. Pirmie iedīgļi jau ir – ogrēnieši jau tagad aicina uz stāstnieku apmācību.

Sandra Leitāne, reģionālo TV žurnāliste

Saistītie raksti:

• Vidusdaugavas televīzija uzsāk apraidi ciparu formātā
• Aucē joprojām grūtības uztvert virszemes ciparu televīziju
• Suņu viesnīcas bizness veiksmīgs arī krīzes laikā
• Ogrē krīzes laikā paplašina pakalpojumu klāstu
• Pagājis gads kopš likvidēta skola Lestenē